|
7.6.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 203/33 |
81. pants
Komisija var sūtīt inspektorus uz dalībvalstīm. Pirms Komisija pirmo reizi sūta inspektoru norīkojumā uz kādu dalībvalsti, tā apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti; ar šādu apspriedi pietiek, lai to attiecinātu uz visiem turpmākiem šā inspektora norīkojumiem.
Inspektori, uzrādot dokumentus, kas apliecina viņu pilnvaras, jebkurā laikā var iekļūt visās vietās, piekļūt visiem datiem un visām personām, kas darba pienākumu dēļ ir saistītas ar materiāliem, ierīcēm vai iekārtām, uz ko attiecas šajā nodaļā paredzētie drošības pasākumi, ciktāl tas vajadzīgs, lai šos drošības pasākumus piemērotu rūdām, izejmateriāliem un īpašiem skaldāmiem materiāliem un lai nodrošinātu 77. panta ievērošanu. Ja attiecīgā valsts to lūdz, Komisijas ieceltos inspektorus pavada šās valsts iestāžu pārstāvji; tas tomēr nekavē un nekādā citā veidā netraucē inspektoru pienākumu izpildi.
Ja inspekcija sastop pretestību, Komisija lūdz Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāju izdot rīkojumu, lai nodrošinātu inspekcijas veikšanu piespiedu kārtā. Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu trijās dienās.
Ja vilcināšanās var radīt nelabvēlīgas sekas, pati Komisija var lēmuma formā izdot rakstisku rīkojumu turpināt inspekciju. Šādu rīkojumu nekavējoties iesniedz apstiprināšanai Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājam.
Kad izdots rīkojums vai lēmums, attiecīgās valsts iestādes nodrošina to, ka inspektori var iekļūt vietās, kas norādītas rīkojumā vai lēmumā.